Ģimenes ārstu ētikas kodekss

Apstiprināts LĢĀA Biedru sapulcē 10.04.2025.

Ģimenes ārstu darbībai saistošus profesionālās darbības ētikas principus un normas nosaka šis kodekss, Latvijas Ārstu biedrības Latvijas ārstu ētikas kodekss, kā arī Latvijā saistoši starptautiskie un Latvijas nacionālie tiesību akti.
1. Ģimenes ārstu (turpmāk – Ārstu) ētikas pamatprincipi
1.1. Ārsts savus pienākumus veic saskaņā ar tiesību aktiem, profesionālās ētikas principiem un normām.
1.2. Ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un cilvēku tiesībām neatkarīgi no viņa tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politiskiem uzskatiem, stāvokļa sabiedrībā un citiem faktoriem. Ārsts savā profesionālā darbībā ievēro taisnīguma principu.
1.3. Kā profesionālā darbībā, tā privātā dzīvē ārstam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju vai radīt šaubas par viņa godīgumu.
1.4. Ārsts ir atbildīgs par savu ārstam nepieciešamo teorētisko un praktisko kompetenču uzturēšanu, papildināšanu un attīstīšanu. Ārstam ir pienākums veicināt savas prakses darbinieku un viņa vadībā strādājošo ārstniecības personu zināšanu un prasmju uzturēšanu un pilnveidošanu.
1.5. Vietā, kur ārsts veic savu profesionālo darbību, viņa rīcībā jābūt atbilstošiem apstākļiem un tehniskajam aprīkojumam. Ārsts nedrīkst darboties savā profesijā apstākļos, kas varētu apdraudēt viņa profesionalitāti un veselības aprūpes kvalitāti.
1.6. Ārstam jāatturas ārstēt pašam sevi un savus ģimenes locekļus, izņemot vienkāršos vai neatliekamos gadījumos.
1.7. Ārsts rūpējas par savas fiziskās un mentālās veselības saglabāšanu. Nekādā gadījumā ārsts nedrīkst darboties savā profesijā stāvoklī (fiziskā vai mentālā), kas varētu apdraudēt viņa profesionalitāti un veselības aprūpes kvalitāti.
1.8. Ārsts nedrīkst pieļaut komerciālu, finansiālu vai citu konfliktējošu interešu ietekmi savā profesionālajā darbā.
1.9. Ārstam ir pienākums informēt iesaistītās puses gadījumos, ja pastāv interešu konflikta risks. Ārsts atturas no lēmumu pieņemšanas par jautājumiem, kuros viņam ir interešu konflikts.
1.10. Ārsta sadarbība ar veselības aprūpes industriju, tai skaitā, bet ne tikai ar farmācijas kompānijām, medicīnas ierīču un preču izplatītājiem un citiem, ir pieļaujama tik tālu, cik tā neierobežo ārsta objektivitāti un autonomiju savā darbībā. Ārstam ir pienākums identificēt esošos un potenciālos interešu konfliktus savā profesionālajā darbībā, kas rodas no sadarbības ar veselības aprūpes industriju, un par to informēt pacientu un citas iesaistītas puses.
1.11. Ārstam darbā jāievēro atbilstošas profesionālās robežas. Ārsts nedrīkst būt ar pacientu tādās attiecībās, kas ir aizskarošas, izmantojošas vai citādi nepiemērotas.

2. Ārsta pienākumi pret pacientu
2.1. Ārsts respektē pacienta tiesības būt informētam par ārstniecības procesu, kā arī ciena pacienta autonomiju lēmumu pieņemšanā par ārstniecības procesu. Ārsts pirms ārstēšanas uzsākšanas no pacienta saņem informētu piekrišanu. Ārsts respektē pacienta izvēli nepiekrist un atsaukt iepriekš dotu piekrišanu par ārstniecību.
2.2. Ārsta galvenais pienākums ir rūpēties un aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Ārsts ciena pacienta uzticību un darbojas tikai viņa interesēs, it īpaši — ja paredzama pacienta garīgā un fiziskā stāvokļa pasliktināšanās. Ārstam ir jābūt godīgam pret pacientu. Ja pacienta intereses ar savu rīcību apdraud cita persona, ārsta pirmais pienākums ir aizstāvēt pacienta intereses un tikai pēc tam citas personas vai sabiedrības intereses.
2.3. Neatliekamās situācijās, kad pacients nav spējīgs piedalīties lēmumu pieņemšanā vai pacienta likumiskie pārstāvji nav sasniedzami, ārsts rīkojas pacienta labākajās interesēs, respektējot pacienta iepriekš pausto gribu, ja tāda ir zināma.
2.4. Ārstam jābūt lemtstpējā ierobežota pacienta aizstāvim, ja tā tuvinieku vai pārstāvju rīcība var kaitēt vai pasliktināt, kā arī neveicina pacienta veselības uzlabošanos. Ja ārsts konstatē, ka nepilngadīgs vai lemtspējā ierobežots pacients ir bijis pakļauts rīcībai, kas apdraud pacienta veselību/dzīvību, ārstam jālieto vispiemērotākie līdzekļi, lai viņu aizsargātu, nepieciešamības gadījumā nevilcinoties informēt kompetentas valsts iestādes.
2.5. Nepieciešamības gadījumā ārstam jānosūta pacients uz konsultāciju pie cita ārsta vai arī jāveicina šādas pacienta vēlēšanās izpilde, ja tas varētu būt lietderīgi veselības aprūpes mērķu sasniegšanai.
2.6. Ārstam jāsniedz pirmā un neatliekamā palīdzība, ja tas neapdraud ārsta drošību un veselību.
2.7. Ārsts var atteikties ārstēt pacientu, ja pacienta rīcība rada apdraudējumu ārstam vai ārsta komandas locekļiem. Šādos gadījumos ārsts informē pacientu par apdraudējumu un aicina pacientu pārtraukt apdraudošo rīcību. Ja pacienta rīcība nemainās, ārsts atsakās no pacienta ārstēšanas, notikušo dokumentējot pacienta vai ārsta prakses dokumentā. Neatliekamo palīdzību šādos gadījumos ārsts sniedz tiktāl, cik tas neapdraud ārsta dzīvību un veselību.
2.8. Pacienta dzīves noslēgumā ārstam jāizvairās no veltīgas ārstēšanas, jārespektē pacienta vēlmes, arī iepriekš izteiktās, jāiesaka ārstniecības līdzekļi, kas var atvieglot pacienta ciešanas un jāļauj pacientam nomirt ar cieņu.
2.9. Ārstam jāievēro konfidencialitātes pienākumu un jāaizsargā savu esošo un bijušo pacientu informāciju par pacientu veselību un privāto dzīvi, arī pēc pacienta nāves. Ārsts drīkst izpaust informāciju par pacientu tikai ar pacienta atļauju vai tiesību aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
2.10. Ārstam ir jāinformē pacients, ja ārsta ieskatā pacienta izvēlētais ārstēšanas veids nav medicīniski pamatots un var radīt riskus pacienta veselībai.
2.11. Ja konsultāciju lūdz pacients, ko ārstējis cits ārsts, tad, ja nepieciešams, vienojoties ar pacientu, ārsts sazinās ar savu kolēģi, lai varētu apmainīties ar vajadzīgām ziņām un savstarpēji pārrunātu novērojumus un secinājumus.
2.12. Ārstam ir tiesības pacientu ārstēt bez atlīdzības. Ārsts ir tiesīgs sniegt savus pakalpojumus kolēģiem un to ģimenes locekļiem, atsakoties no honorāra.

3. Ārsta pienākumi pret citiem ārstiem, veselības aprūpes profesionāļiem, sabiedrību
3.1. Ārsts darbā ar citiem ārstiem, veselības aprūpes darbiniekiem un citu personālu ievēro cieņpilnu un koleģiālu attieksmi. Ārsts ievēro objektivitāti un neveic diskriminējošas vai aizskarošas darbības pret kolēģiem. Ārsts nodrošina, ka strādājot komandā, tiek ievēroti ētikas principi.
3.2. Ārstam jāciena kolēģu attiecības ar pacientiem un viņš nedrīkst iejaukties, izņemot, ja kāda no pusēm lūdz to darīt vai ja nepieciešams aizsargāt pacientu no kaitējuma. Tas neliedz ārstam ieteikt pacientam citus rīcības veidus, kuri ir pacienta labākajās interesēs.
3.3. Ārstam pacientu interesēs jāuztur koleģiālas attiecības ar citām ārstniecības personām un jārespektē viņu profesionālā neatkarība. Ārstam jāsadarbojas ar visām personām, kas, pēc viņa domām, var palīdzēt ārstēt pacientu.
3.4. Ārstam jāizvairās kaitēt savu kolēģu reputācijai, kā arī jāraugās, lai visi ārsti un ārstniecības personas, ar kuriem viņš kopā praktizē, ievērotu profesionālās ētikas un tiesību normas. Ārstam ir pienākums informēt LĢĀA Ētikas komisiju vai citu ārstniecības personu profesionālo organizāciju ētikas komisijas, ja viņa rīcībā ir ziņas par ārsta vai citu ārstniecības personu ētiski vai tiesiski nepieļaujamu rīcību.
3.5. Ārsts piedalās savas profesionālās un citu organizāciju darbā, kas aizstāv ārsta tiesības un intereses.
3.6. Ārstam, kam uzdots kontrolēt citu ārstu, jābūt piesardzīgam un objektīvam savos izteicienos un slēdzienos. Izpaust tos personām, kas nav nodarbinātas medicīnā, drīkst tikai likumā noteiktos gadījumos. Kontrolējot nav pieļaujama iejaukšanās ārstēšanas gaitā, izņemot gadījumus, kad netiek veikta uz pierādījumiem balstīta ārstēšana, pacients zaudējis ticību (arī bez objektīvas argumentācijas) uzraugāmā ārsta lēmumiem vai tiek kaitēts pacienta veselībai.
3.7. Ārstam ir pienākums palīdzēt tiesai pieņemt taisnīgu spriedumu.
3.8. Ārstam jāievēro biomedicīnas pētījumu principi un tiesību normas gadījumā, ja ārsts un viņa komandas speciālisti iesaistās pētniecībā.
3.9. Ārsts izvairās no uzmācīgas vai citādi nepiemērotas reklāmas vai mārketinga un nodrošina, ka visa informācija, ko ārsts izmanto mārketinga un reklāmas aktivitātēs, ir pierādījumos balstīta un nav maldinoša.